Raksta autore dūla Linda Rozenbaha

Jaunās māmiņas godināšana, mazuļa uzņemšana ģimenē ar sirsnīgiem vēlējumiem vēlējumiem dzivei, saru dzīšana bērniņam, emocionālās nabassaites pārgriešana starp māti un bērnu, ģimenes stiprināšana, māmiņas ķermeņa atjaunotne, pateikšanās visiem, kas palīdzējuši ģimenē ienākt jaunam cilvēkam, - to visu ietver atjaunojošs pēcdzemdību rituāls pirtīžas.

Foto - Marta Purmale, žurnāls

LASĪT TĀLĀK

Pirtīžas ir intīms piedzīvojums un reti tajās bildējamies, ja arī tas notiek - fotogrāfijas paliek personiskajos arhīvos. Paldies mammai Ievai, kas ļāva padalīties ar bildēm no pirtīžām, kas notika 2016. gada sākumā Kuldīgas pusē, pirtiņā.

 

Šeit var lasīt pilnu rakstu no žurnāla "Taka" 2015. gada augusta numura. 

LASĪT TĀLĀK!

{mp4}/joomla/images/videos/Norb-atsaukm-Natalija.mp4{/mp4}

Svetlana Akimova aptuveni 20 gadus ir mājdzemdību vecmāte. Ieguvusi profesionālo vecmātes izglītību, pēc pirmās izglītības kordiriģente, ir arī psiholoģiskās izglītības diploms. Gadā pieņem ap 60-70 mājdzemdības un 10 radībās slimnīcā atbalsta kā dūla.

Pirmoreiz izbaudīju, kā Svetlana strādā, piedaloties prestižajā starptautiskajā konferencē “Midwifery Today”, kur Svetlana profesionāļiem – vecmātēm un dūlām – vadīja ķermeniski psiholoģiskas tehnikas nodarbību. Lai arī nebiju gaidībās, tomēr dzemdību dejā izspēlēju savas sajūtas, tostarp bailes, kādas tās vēl ir, par dzemdībām. Nodarbības beigās baiļu vairs nebija... Turklāt nodarbībā nebija garu runu, viss gāja caur ķermeniskām sajūtām. Tik brīnišķīgi! Nodomāju, ka vēlos to aiznest līdz Latvijai. Lūk, tas ir noticis.

Neliela saruna ar vecmāti Svetlanu Akimovu.

LASĪT TĀLĀK

 

Calis. lv lasītāja jautā: "Kad piedzima pirmais bērns, pēc mēneša sāka rasties ārprāta nepatika pret krūtsbarošanu, tā ka sākās histērija. Labi, ka saņēmu atbalstu no mammas, un pakāpeniski vēl pēc pus mēneša šo procesu nomainīju pret pudelīti. Biju neizsakāmi laimīga, kaut gan tajā pašā laikā iekšēji pārmetu sev. Tagad gaidu otru bērnu, un ar šausmām domāju, kā izvilkt krūts barošanu to vienu mēnesi, jo nu tas tak ir labi, bet tās sajūtas pēc diviem gadiem nekur nav zudušas, kā arī ir dzirdēti pārmetumi no vīra vecākiem.

LASĪT TĀLĀK

Calis.lv lasītāja jautā dūlai: "Gaidu savu pirmo bērniņu, esmu 30. grūtniecības nedēļā un sāku ļoti ātri nogurt darbā, jūtos slikti, velk, dur vēderu un mugura sāp. Pēc darba esmu ļoti nogurusi, gribās ātrāk atgulties un neko citu nedarīt. Dažreiz mazais puncī ļoti aktīvi kustās un spārdās, tā ka no sāpēm jāsaraujas.

Strādāju hotelī, uzkopju numuriņus, visu dienu uz kājām, darba ritms ļoti intensīvs, sanāk daudz skraidīt, locīties, tupties, staipīties, cilāt, purināt segas, celt rokas augšā, arī smagumus stumdīt-gultas, lielus veļas grozus utt..

LASĪT TĀLĀK