Calis. lv lasītāja jautā: "Kad piedzima pirmais bērns, pēc mēneša sāka rasties ārprāta nepatika pret krūtsbarošanu, tā ka sākās histērija. Labi, ka saņēmu atbalstu no mammas, un pakāpeniski vēl pēc pus mēneša šo procesu nomainīju pret pudelīti. Biju neizsakāmi laimīga, kaut gan tajā pašā laikā iekšēji pārmetu sev. Tagad gaidu otru bērnu, un ar šausmām domāju, kā izvilkt krūts barošanu to vienu mēnesi, jo nu tas tak ir labi, bet tās sajūtas pēc diviem gadiem nekur nav zudušas, kā arī ir dzirdēti pārmetumi no vīra vecākiem.

LASĪT TĀLĀK

 

Nezinu, kā to lietu atrisināt. Ginekologs ieteica apmeklēt pihologu, jo es tāda neesot vienīgā, bet ārstēšanās process ilgstot divus gadus, bet man jau pēc nepilna pusgada ir gaidām bēbis, līdz ar to rezultātu var nebūt. Trakākais, ka nezinu cēloni, kāpēc man ir tāda reakcija, vienīgi cik atceros, bērnībā ļoti nepatika redzēt pat zīmētas bildes, kurās parādīts šis process."

 

Atbild dūla Linda Rozenbaha: "Tas ir apsveicami, ka Tu par šo grūtību domā jau tagad, tad arī atbildes un risinājumus ir lielāka izredzes atrast pirms bērniņa dzimšana - ne vienmēr atbilžu rašanai un sajūtu mainīšanai vajadzīgs tik ilgs laiks (divi gadi). Iedziļināšanās gan nepieciešama. Vai izdodas atbildi grūtniecības laikā rast, varētu ietekmēt gan grūtības iemesli, gan tas, cik liela ir vēlme situāciju mainīt.

Varu ieskicēt jautājumus, kas varbūt varētu palīdzēt nonākt līdz atbildei. (Ja tā būtu saruna klātienē, soli pa solim varētu virzīties tālāk uz citiem jautājumiem, atkarībā no atbildēm.)

Vai Tu vari raksturot laiku, kad radās ārprāta nepatika pret krūtsbarošanu? Un kāds bija šis pirmais mēnesis, kad šādas sajūtas nebija? Ko pozitīvu atceries par pirmo mēnesi? Kā tu juties saistībā ar zīdīšanu pirmajā mēnesī un kā – pēc tam? – fiziski un emocionāli. Vai bija kādas zīdīšanas grūtības? Kas tobrīd notika ģimenē? Kā sadzīvoji ar slodzi? Kā Tu izjuti sevi kā mammu? Kāda veida atbalsts Tev bija svarīgs pēcdzemdību periodā un ko no tā saņēmi, ko ne? Kas, Tavuprāt, būtu mainījies, ja to būtu saņēmusi?

Kā Tu sevi ķermeniski pieņēmi (vai nepieņēmi) krūtsbarošanas laikā un vai kaut kas šajos priekšstatos par sevi mainījās, kad pārtrauci barot ar krūti? Kādi bija Tavi priekšstati par sevi ķermeniski grūtniecības laikā un dzemdībās? Vai Tev izdevās veidot saikni ar bērnu grūtniecības un dzemdību laikā?

Vai/kā krūtis tev saistās ar seksualitāti? Kāda ir Tava attieksme pret seksualitāti? Vai atļauj sev justies seksuālai? Vai vari savos priekšstatos savienot, ka vari būt gan seksuāla, gan mātišķa? Kāda ir bijusi Tava seksuālā audzināšana ģimenē? Kāda ir Tavas mammas Tevis zīdīšanas pieredze un priekšstati par krūtsbarošanu? Vai esi piedzīvojusi seksuālo vardarbību?

Reizēm labāk par vārdiem atbildes sniedz zīmēšana, jo tajā zemapziņa brīvāk „izsakās”.

No rakstītā noprotu, ka pagaidām ir doma zīdīšanu „izvilkt pirmo mēnesi”. Vai vari formulēt precīzāk, pret ko tieši ir nepatika krūtsbarošanā? Piemēram, ja tā ir tieši pret zīšanas procesu un ar sevi strādājot, tomēr neizdodas šo sajūtu mazināt, kā Tu raugies uz piena atslaukšanu un došanu bērnam?

Ticu – ja meklēsi, atbildes atradīsi. Un noteikti situācija jāskata individuāli."

 

Atbilde uzdota portālā calis.lv