Calis.lv lasītāja jautā dūlai: "Gaidu savu pirmo bērniņu, esmu 30. grūtniecības nedēļā un sāku ļoti ātri nogurt darbā, jūtos slikti, velk, dur vēderu un mugura sāp. Pēc darba esmu ļoti nogurusi, gribās ātrāk atgulties un neko citu nedarīt. Dažreiz mazais puncī ļoti aktīvi kustās un spārdās, tā ka no sāpēm jāsaraujas.

Strādāju hotelī, uzkopju numuriņus, visu dienu uz kājām, darba ritms ļoti intensīvs, sanāk daudz skraidīt, locīties, tupties, staipīties, cilāt, purināt segas, celt rokas augšā, arī smagumus stumdīt-gultas, lielus veļas grozus utt..

LASĪT TĀLĀK

Dzīvoju un strādāju ārzemēs, un šeit dekrēta atvaļinājumā pieņemts iet 3nedēļas pirms dzemdību datuma. Esmu noraizējusies vai nevaru nodarīt pāri savam mazulim ar tik ilgu, intensīvu un fizisku slodzi darbā?"

Atbild dūla Linda Rozenbaha: "Mazais puncī ar mums runā tādā veidā, kādas ir viņa iespējas to darīt šobrīd. No sākuma mēģina ko pateikt „čukstus” – maigā veidā, ja to nesadzird, „jārunā” skaļāk. Tavs bērniņš jau mēģina runāt – caur kustībām, caur sāpju radīšānu - skaļāk un Tu jau „dzirdi”, ka viņš pauž savu neapmierinātību. Viņi mēdz darīt tā – ja nedzird arī šādi, jāmeklē nākamais veids...

Tu esi labi ieklausījusies bērniņā, tāpēc aicinu ņemt vērā to, ko viņš Tev saka un to, ko saka Tavs ķermenis – slodze ir par lielu, Tu neatgūsties. Un es nevaru iepriecināt – tas patiešām var kaitēt vai nu bērnam un/vai Tev, un/vai dzemdībām – tur tas spēks būs vajadzīgs.

Es gan neapgalvoju, ka grūtnieces nevar strādāt pēc 30. nedēļas – jautājums ir par darba stundām, par darba smagumu un to, kādas emocijas tas sagādā.

Nezinu, kā valstī, kurā dzīvo, bet Latvijā darba devējam grūtniecei jāmaina darba apstākļi uz piemērotākiem, ja tie kļūst par smagu vai bīstamu. Iedrošinu Tevi runāt ar darba devēju. Otrs – kādas ir Tava atbalsta iespējas? Vai, ja tomēr darbs jāpārtrauc, būs, kas atbalstīs Tevi? Noteikti meklē iespējas kaut ko mainīt."